article image

Intervijā ar mūsu pedagoģisko menedžeri Annu Gilerānu iepazīstinām ar „eTwinning skolu”.

Kas ir “eTwinning skola”? Kāpēc un kāpēc tieši tagad vajadzētu pieteikties? Šajā sarunā Anna Gilerāna stāsta un paskaidro “eTwinning skolas” principu.

2014. gadā tika veikta liela mēroga eTwinning skolotāju aptauja. Tā atklāja, ka, piedaloties eTwinning projektos, skolotājiem uzlabojās pārliecība un darba prakse, taču tas ne vienmēr ietekmēja arī viņu skolu. No skolotāju atbildēm tapa skaidrs, ka skolas vadībai bija būtiska loma, nosakot, cik lielā mērogā skolotāji var dalīties eTwinning praksē ar kolēģiem vai ieviest to savā ikdienas darbā. Tas arī noteica to, ka

“eTwinning nākamā attīstības posma misijai vajadzētu nodrošināt tā būtisku lomu ne tikai atsevišķu skolotāju personīgajā izaugsmē, bet arī pašas skolas mācību prakses mainīšanā uz inovatīvāku.”[1]

2015. gadā eTwinning pedagoģisko padomnieku valde (ekspertu grupa, kas novēro eTwinning attīstību) šos rezultātus ņēma par pamatu, lai izpētītu, kā mainīt eTwinning fokusu no individuāla skolotāja uz skolu komandu piesaisti, it īpaši piesaistot tos cilvēkus, kas ir skolas vadībā, un skolu direktorus. Tas tiktu darīts cerībā “ieviest inovatīvu organizatorisko praksi, lai veicinātu to, ka ikdienā tiek izmantoti veiksmīgi mācību veidi, kas attīstīti eTwinning projektos un ar tiem saistītās profesionālās pilnveides aktivitātes”[2]. Tāpēc radās ideja par nosaukumu “eTwinning skola”.

Uzdevām Annai dažus jautājumus un ar prieku dalāmies viņas atbildēs!

1. Kā eTwinning skolas tavuprāt palīdzēs piesaistīt vairāk skolu eTwinning?

“eTwinning skolas” mērķis nav palielināt eTwinning iesaistīto skolu skaitu, bet drīzāk apbalvot tās skolas, kuras jau lieliski strādā ar daudziem skolotājiem un uztur pozitīvu gaisotni, kas atbalsta eTwinning attīstību skolā. Līdz šim eTwinning apbalvojumi bijuši individuāliem skolotājiem - viņi varēja saņemt balvu vai Kvalitātes sertifikātu valsts vai Eiropas līmenī. “eTwinning skolas” ideja ir paplašināt atzinību no atsevišķiem eTwinning dalībniekiem līdz skolām, kurās ir darbīgas komandas, kas savu skolotāju vidū veicina aktīvu iesaistīšanos eTwinning un to atbalsta.

2. Kādi ir visizplatītākie ierobežojumi, ar ko saskaras dažādu valstu skolas, un kas neļauj iegūt maksimālu labumu no eTwinning?

Šis ir ļoti plašs jautājums. Es domāju, ka daudzos gadījumos veiksmīgas eTwinning aktivitātes skolā atkarīgas no smagi strādājošā un mērķtiecīgā skolotāja, kurš, kā atklāja aptauja, bieži vien jūtas izolēts un neatbalstīts. Parasti iemesls ir tas, ka skolas direktors nesaprot, kas ir eTwinning un kā to var efektīvi izmantot, lai veicinātu jaunu praksi un prasmes, kas vairāk atbilst 21. gadsimta pieejai mācībām. “eTwinning skolas” tituls izcels vairākus labu skolu piemērus, kuros skolotāji un skolu vadītāji var kļūt par paraugu citām skolām, kurām ir grūtības no tradicionālas mācību pieejas pievērsties patīkamākai praksei, kurā var sadarboties ar citiem.

3. Saskaņā ar 2015. gada monitoringa ziņojumu, lielākā daļa eTwinning dalībnieku - skolotāju ir no “inovatīvām skolām”[3]. Kā jūs cerat panākt, ka “eTwinning skola” varētu izplatīt inovācijas arī mazāk inovatīvās skolās vai skolotājiem no ne tik labvēlīgas vides?

Jābūt piesardzīgiem, lietojot terminu “inovatīvas skolas”, jo tam vēl nav vienotas definīcijas. Ziņojuma kontekstā tas apzīmē skolas, kas veicina iesaistīšanos inovatīvā praksē, skolotāju sadarbību, aktīvi piedalās starptautiskos projektos un veic sevis novērtēšanu. Tāpēc mana atbilde būtu - es ceru, ka šīs skolas kļūs par paraugu citām skolām plašākā eTwinning kopienā. Ka skolu direktori un vadība no šīm eTwinning skolām, piemēram, izskaidros savu politiku un praksi citiem kolēģiem ikgadējā konferencē, vai īpašās konferencēs tieši skolu vadītājiem, forumos, semināros vai jebkurā citā pasākumā, kad rodas izdevība.

4. “eTwinning skola” sākotnēji bija eTwinning galvenais uzdevums 2006. gadā. Kāpēc tas aizņēmis tik ilgu laiku un tieši tagad ir aktuāls? Kas ir mainījies?

Tā ir, jā. 2006. gadā mēs koncentrējāmies uz tolaik dēvēto eTwinning “skolu kopuma pieeju”. Tomēr 2006. gadā tikai aptuveni 10 000 - 12 000 skolotāji bija iesaistīti pavisam jaunā aktivitātē, kur uzmanības centrā bija skolu projekti. eTwinning kā skolu kopienas jēdziens vēl nebija parādījies. eTwinning bija nepieciešami vairāk nekā 12 gadi, lai izaugtu par tādu kopienu, kāda tā ir šodien. Šo 12 gadu laikā esam sasnieguši kritisko skolotāju un skolu masu, kas dara lielisku darbu ar skolēniem manis jau pieminētajās jomās - veicina inovatīvu praksi ar un bez tehnoloģijām, uz projektiem balstītu mācību principus, sadarbību un komandas darbu. Tie ir skolotāji un skolas, kas var un arī ietekmē savus kolēģus, liekot sekot to piemēram. Tās ir lietas, kas ir mainījušās, un tāpēc “eTwinning skolas” ieviešana ir tik piemērota šim laikam - 21. gadsimta sākumam.

5. Kas būs tālāk? Vai arī vecāki varētu nonākt eTwinning nākotnes projektu uzmanības centrā?

Interesants jautājums! Es vispirms vēlētos nostiprināt tikko sperto soli un izveidot “eTwinning skolu”, lai šī titula saņēmēji kļūtu par ietekmīgu un pozitīvu spēku eTwinning vērtību veicināšanai - atvērtībai un starpkultūru izpratnei. Mūsdienu nemierīgajā pasaulē tas ir īpaši svarīgi. Savā ziņā vecāki jau ir “eTwinning skolas” uzmanības lokā, jo viens no kritērijiem titula saņemšanai ir aktīva eTwinning popularizēšana vecāku vidū un vietējā kopienā.

1. eTwinning 10 gadi: ietekme uz skolotāju praksi, iemaņām un profesionālās pilnveides iespējām, lpp. 49

2. eTwinning 10 gadi: ietekme uz skolotāju praksi, iemaņām un profesionālās pilnveides iespējām, lpp. 51

3. Skolas, kas ir iesaistītas inovatīvā praksē, veicina skolotāju sadarbību, aktīvi piedalās starptautiskos projektos un veic sevis novērtēšanu