Intervija ar Meeri Sild

	Papildus angļu valodas mācīšanai saviem skolēniem Igaunijā, Meeri Sild cenšās iepazīstināt viņus ar jauniem mācīšanās veidiem kā arī paplašināt dzīves redzes loku. IKT izmantošana skolā ir bijusi viņas daudzu gadu interese. Viņa izplata savu pieredzi citiem igauņu skolotājiem, vadot praktiskus kursus un seminārus.

Meeri Sild ir piedalījusies dažos Eiropas skolu sadarbības rojektos, un tāpēc Igaunijas Valsts atbalsta dienests ir izvēlējies viņu par savas valsts eTwinning darbības vēstnieku. Viņa pasniedz angļu valodu Tallinas Lillekyla Ģimnāzijā.

Kādu projektus jūs vēlētos veikt eTwinning ietvaros?

Mēs diskutējām ar saviem kolēģiem par projekta izvēli un nonācām pie secinājuma, ka projekts par vides problēmām būtu mums labākais. Vides mācības ir iekļautas mūsu visu skolu mācību programmās, un mēs varētu diskutēt par savstarpējo interešu problēmām.

Jūs piedalījāties eTwinning starta konferencē Igaunijā. Kādi bija jūsu iespaidi? Kas skolotājiem ir jāzina, lai sāktu eTwinning?

Konference bija laba. Bija ļoti svarīgi, ka konferences dalībnieki nebija individuāli ieinteresēti skolotāji, bet skolas komandas, kas sastāvēja no skolēniem un skolotājiem. Skolēni var būt motivējošs spēks skolotājiem.

Lai uzsāktu projektu skolotājiem vispirms un galvenokārt ir nepieciešamas apmācības un veicināšana. Es esmu satikusi vairākus skolotājus, kas labprāt sāktu projektu, bet baidās par to, ka darbs ir pārāk laika patērējošs. Ja viņiem parādītu, ka eTwinning nodrošina viņus ar portālu, kas palīdzētu atrast partnerus un kas palīdzētu mācīties no iepiekšējiem veiksmīgajiem projektiem, tad viņi varētu būt gatavi uzsākt projektu. Papildus tam vēl varētu palīdzēt tas, ja viņi saprastu, ka projektam nav jāilgst lielu laika periodu, ka ir lieliskas iespējas veikt īsu projektu, lai dotu iespēju skolēniem izbaudīt projekta darbu.

Personīgie kontakti pirms projekta sākuma ir ļoti svarīgi. Kad esat saticis skolotāju ar ko jūs sastrādāsieties, tad ir daudz vieglāk sazināties pa pastu vēlāk. Un vēl kas – projektā vajag iekļaut skolu komandas, nevis tikai vienu skolotāju. Priekšmeta skolotāju, lai strādātu pie attiecīgās tēmas, valodu skolotāju, kas palīdzētu ar valodām, IT skolotāju, kas atrisinātu tehniskās problēmas un, protams, direktoru, kas iedrošinātu komandu un, iespējams, nodrošinātu viņus ar dažiem resursiem, vai vismaz ar morālu atbalstu un skolotāju darba atzīšanu.

Kā pašreiz jūs izmantojat IKT savā klasē?

IKT ir manas mācīšanas sastāvdaļa jau ilgu laiku. Es izmantoju praktiski ikvienu iespējamo resursu, sākot no Interneta resursiem, valodu proagrammu resursiem, prezentāciju palīglīzekļiem (rīkiem), e-mācīšanās vidi (VIKO – virtuālā skola), un citiem līdzekļiem, lai sniegtu atbalstu saviem skolēniem, Es jūtu, ka ir ļoti svarīgi iepazīstināt savus skolēnus ar jauniem mācīšanās veidiem tā kā viņi no tā iegūs savās nākotnes darba dzīvēs.

Kādi ir galvenie IKT izmantošanas labumi valodu mācīšanā?

Galvenais labums ir, protams, dabīga valodas vide. Kad skolēni ir apņemti ar valodu, ko viņi apgūst, tas iedrošina mācīties vairāk un izamatot valodu. Datori var izveidot arī dažus apnicīgos uzdevumus par daudz pievilcīgākiem. Un kad skolēni apzinās, ka viņiem ir, piemēram, e-mācīšanās vide, kas atbalsta viņus, tad viņi jūtās daudz pārliecinātāki par savām mācībām.

	Web redaktors:	Myriam Cornillet

	Publicēts :	11/02/2005

	Pēdējo reizi mainīts :	09/02/2007

	Citas valodas :	bg | cz | da | de | el | en | es | et | fi | fr | hu | it | lt | lv | mt | nl | no | pl | pt | sk | sl | sv