Nāc tuvāk, kaimiņ!

Eiropā ir aptuveni 70 valstu robežas. Starp tām ir 25 valodu robežas. Ar eTwinning daudzas skolas iet pāri šīm robežām, mācoties viena otras valodu.

Valoda saved cilvēkus tuvāk. Lai arī valoda apguvei ir neskaitāmi profesionālie ieguvumi, tikpat svarīgas ir tālākās kultūras priekšrocības spēt sazināties ar cilvēkiem no kaimiņvalsts. Daudzos gadījumos kopīgā saziņas valoda starp cilvēkiem no dažādām valstīm ir ne vienmēr šo valstu dzimtā valoda. Taču eTwinning ietvaros daudzas skolas dara pretējo: tās mācās un sazinās kaimiņvalsts valodā, lai vairākos līmeņos kļūtu ciešākas viena ar otru.

eTwinning projekti starp kaimiņvalstīm ir ideāli valodu mācībām, jo tie ļauj skolēniem ne tikai bagātināt savas izzināšanas prasmes attiecībā uz valodu apguvi, bet arī viņu sociālās un akadēmiskās spējas. Sabina Vecchione Gruener ir itāļu skolotāja. Kā vācu valodas skolotājā, kas pasniedz Triestē, viņa arī ir mācījusies serbu-horvātu un slovēņu valodu universitātē, viņa ir patiesi novērtē kaimiņvalstu valodas un daudzus gadus bija pioniere šajā laukā. Kad uzdevām jautājumu par to kādas valodas pasniedz, viņa uzmanīgi apdomājas pirms sniegt atbildi. “ Es pasniedzu vācu valodu. Universitātē es mācījos svešvalodas, jo sevišķi vācu, serbu-horvātu un slovēņu valodas. To saku, lai parādītu, ka pat tajā laikā es apzinājos, ka piederu valstij, kas robežojas ar citām, daudzkultūru valstij, un tas ir kas tāds, ko esmu gadiem ilgi saglabājusi sev līdzi.”

Attiecībā uz šā brīža savu mācību pasniegšanas pieredzi Sabina uzskata, ka viņas skolēni ļoti daudz iegūst no stundām, ne tikai no lingvistikas aspekta, bet arī no vēsturiskā. “Vācu valodas pasniegšanā Triestē ir ļoti īpaša, jo Triestei ir ciešas attiecības ar vācu kultūru: vairākus gadsimtus tā bija daļa no Hābsburgu Impērijas, un šis vēsturiskais aspekts atspoguļojās dialektā, kultūras tradīcijās un citās dažādās izpausmēs.…”

Runājot par savu skolēnu eTwinning projektu pieredzi, kas ietvēra šādu faktoru atklājumu, viņa ir nonākusi pie slēdziena, ka projekts kā tāds bija pašatklājums daudziem jauniešiem. “[…] Piemēram, atrodot vārdus vācu vārdu krājumā, kas ir arī mūsu dialektā, vai atklājot to, ka mūsu austriešu draugi ēd to pašu ko mēs, lai gan visu šo laiku, mēs domājām, ka tās ir mūsu specialitātes. Tas viss mums ļauj atklāt vienlaikus mūsu kaimiņus un pat daļu no mums pašiem .”

Šķērsojot robežu Sabinas eTwinning partnere, Cornelia Esterl ir austriešu skolotāja, kas pasniedz itāļu valodu Klāgenfurtē. Kornēlijai kaimiņvalsts valodas mācības ir nozīmīgās daudzos līmeņos. “Tas nav tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī kultūras labad, kas izskaidro to, kāpēc jums būtu jāmācas savas kaimiņvalsts valodu.” Attiecībā par savu skolēnu pieredzi “Skolēni pieredz valodu ne tikai kā valodu, kuru māca skolā, bet patiesībā kā valodu, kas pieder viņu kultūrai, kura arī viņi var piedalīties, ja to vēlas.” Kopīga robeža nozīmēja arī to, ka Cornelias un Sabinas skolēni varēja satikt viens otru aci pret aci. Tādā veidā vācu un itāļu valodas mācības ir īsts mērķis priekš skolēniem - viņi ir spējīgi kļūt par starptautiskiem ceļotājiem, starptautiskiem komunikatoriem.

Signe Sloth ir skolotāja no Dānijas. Viņa un viņas skolēni ir partnerattiecībās ar skolu no Zviedrijas, lai mācītos viens otra valodu ar dziesmu, deju un literatūras palīdzību. Lai gan zviedru un dāņu valodām ir kopīgas valodas saknes, Signe paskaidroja, ka skolēniem bija nepieciešams papildus grūdiens, lai varētu iemācīties šo kaimiņvalstu valodu. “Dāņu un zviedru valodas ir ļoti līdzīgas. Bet ja jūs pajautāsiet dāņu skolas klase, tad varbūt tikai 2 vai 3 skolēni no 20 būs bijuši Zviedrijā. […] Viņi neko nezina par zviedru valodu un viņi uzskata, ka neko nesaprot no šīs valodas neko. Tāpēc viens no šī projekta mērķiem bija iemācīties saprast citu valodu, tāpēc projekta laikā nebija ļauts sarunāties angļu valodā (valodā, kurā runā abas grupas).”

Attiecībā uz konteksta izpratni skolēniem, apgūstot valodu, Ria de Wilde, no Beļģijas Flāmu valodas kopienas, paskaidroja to viņai, ka kaimiņvalsts valodas mācības Francijā kļuva par jautru aktivitāti skolēniem, jo viņi varēja savienoties un diskutēt viens ar otru par kopīgām interesēm Godīgā Tirdzniecībā. “Skolēni Francijā izveidoja avīzi par šo tēmu un arī mūsu skolēni ir ieinteresēti, viņi mācās ekonomiku un tapēc viņi ir ieinteresēti Godīgajā Tirdzniecībā, bet no cita skatpunkta, un tā mēs sadarbojamies, izmantojot šo tēmu, lai mācītos valodu.” Vēršot uzmanību uz viņu sadarbības saturu par interesējošo tēmu tiek sasniegta gan interese, gan savienošanās skolēnu vidū.

Kopīgais Sabinai, Corneliai, Signei un Riai ir tas, ka ar valodas starpniecību “dažādais” tiek izcelts par“līdzīgo”. Skolēni, kuri burtiskā nozīmē nekad nebija tikušies ar citu skolēnu no valsts, kas robežojās ar viņējo, pēkšņi ir atskārtuši, ka viņiem ir tik daudz kopīga no vēsturiskā aspekta, ka viņiem patīk tāda pati mūzika un filmas, un dažos gadījumos bija tieši tādi paši izteicieni – no kuriem daži pat nav kopīgi viņu pašu valstī. Šķērsojot valodas robežu, skolotāji un skolēni atrod paši jaunas prasmes, jaunas zināšanas un, iespējams vissvarīgāk, jaunus draugus.

Papildus informācija: